Katrā projekta sanāksmē mēs kādu laiku veltām pārdomām par tēmu, šoreiz par brīvdabas pedagoģiju un iešanu dabā ikdienā, būšanu dabā kā iesaistošu procesu. Daudz pārdomu notiek arī pēc sapulces, kad mēs apspriežam tikšanos, jaunas prasmes, pieredzi, cilvēku viedokļus un zināšanas ar saviem kolēģiem. Secinājumi pēc projekta tikšanās Latvijā. Tie ir vērsti uz mūsu iespaidiem, izjūtām, jaunajām zināšanām un idejām, kuras var izmantot mūsu skolās, pašā brīvdabas izglītībā, par tās lomu ilgtspējīgā attīstībā.
Kā kopsavilkumu projekta tikšanās sanāksmei Preiļu Brīvajā skolā mēs kā organizatori un tie, kuri primāri dalījās savā pieredzē, esam veikuši apkopojumu.
Pirmkārt, viens no galvenajiem elementiem katrā procesā ir par un ap dalībniekiem. Ar mūsu partneriem no Slovēnijas, Zviedrijas, Spānijas un Bulgārijas mēs esam nonākuši pie noteiktiem secinājumiem un pieredzes. Mūsu pieredze ir izmantojama kā iniciators pārmaiņām citās izglītības iestādēs vai vismaz kā virzītājs diskusijai par brīvdabas izglītības lomu. Viens no drosmīgākajiem ir vienkāršākā tēze, ka pārmaiņas ir iespējamas, iepazīstot citu pieredzi, radot savus individuālos iespaidus, atrodot motivāciju, vides iespējas, resursus.
Brīvdabas aktivitātes un brīvdabas pedagoģijas izmantošanai pastāv šķēršļi. Mazliet vairāk par tiem.
1. Vecāki, vadība un vietējā sabiedrība.
Kad vecāki, skolas vadība neatbalsta, veikt izmaiņas un iekļaut brīvdabu mācību procesā ir sarežģīti. Tāpēc ir svarīgi sākt ar kopējas izpratnes un integrācijas nepieciešamības radīšanu tieši brīvdabas aktivitātēs. Mazie eksperimentālie soļi ir viens no veidiem, kā to var izdarīt. Mēs esam redzējuši, ka, demonstrējot nelielas izmaiņas, radot nelielu pieredzi, tiek radīta aktivitāte un tadējādi izpratne palielinās. Šajā sanāksmē mēs dalījāmies ar saviem partneriem par stratēģijām, kuras esam īstenojuši un joprojām īstenojam, lai vecākus iesaistītu šajā procesā, lai mūsu aktivitātes tiktu atbalstītas. Šī tēma ir saistīta ar ilgtspējīgām attiecībām, kas ir projekta nākamā tēma.
2. Prakse un komanda
Katrā skolā ir jābūt komandai, kura vēlas iesaistīties un attīstīt brīvdabas aktivitātes, integrēt tās mācību programmā. Turklāt ir svarīgs arī citu komandas locekļu atbalsts, kuri tieši neiesaistās āra aktivitātēs, jo skolas iekšējā vidē tas rada atmosfēru un kopīgu izpratni par nepieciešamību. Sanāksmes laikā Preiļu Brīvās skolas brīvdabas pedagogi dalījās ar pieeju savam darbam un to, kā viņi iesaista kolēģus.
Kā labas prakses piemērus sapulces laikā mēs esam izdomājuši:
1. Brīvdabai būt ikdienā
Darbības brīvā dabā tiek uztvertas kā normāls veids, kā izglītības process var darboties un notikt. Skolas pasākumus varētu pārvietot uz āru, nevis telpās, lai ieviestu brīvākas un veselīgākas iespējas pasākumiem.
2. Radošums
Atkarībā no telpas, vides, klimata un iespējām, radošums ir viens no galvenajiem aspektiem, pie kuru mēs visi partneri esam nonākuši kā galvenā elementa pārmaiņu iekļaušanā un procesa attīstībā. Mums ir jāatklāj iespējas mūsu telpās, un tās būs atšķirīgas, taču tās radīs izmaiņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
3. Integrācija ar vidi, kurā mēs atrodamies.
Brīvdabas pieredzes integrēšana var būt viens no veidiem, kā vairāk iesaistīties vietējā sabiedrībā, kā arī attīstīt pamatprasmes un prasmes. Tikšanās laikā mēs apmeklējām vietējo bibliotēku, Latvijas mežu (vietējā mežziņa vadībā), vietējo Preiļu parku ar vadītu lietotni dižkoku atpazīšanai. Šī pieredze visiem parādīja, ka katrai telpai un videi mums apkārt ir savas iespējas. Unikalitāte ir viena no mūsu lielākajām iespējām.
Projekta tikšanās “Outdoor education” in Little foortprints leave the low carbon footprint behind. 2019-1-SI01-KA229-060557_2
